Méness Aptieka buklets - 01.12.2020. - 31.01.2021. - lpp. 5 - VAIRS NAV SPĒKĀ *

1 ... 5 ... 41
Méness Aptieka buklets - 01.12.2020. - 31.01.2021. - Akcijas preces - avenes, derma, gaisma, mellenes, zemenes. 5. lapa.
1 ... 5 ... 41

Pārlūkojiet šo Méness Aptieka bukletu, kas derīgs no 01.12.2020. līdz 31.01.2021., lai iepazītos ar jaunākajiem piedāvājumiem. Šīs akciju bukleta 40 lapās jūs atradīsiet labākās preces no kategorijas Medikamenti. Ja vēlaties ietaupīt jau nākamā Méness Aptieka veikala apmeklējuma laikā, noteikti izskatiet visu bukletu no 1. līdz 40. lappusei. Ja vēlaties iepirkties gudri un ietaupīt naudu, kad nākamreiz dosieties uz Méness Aptieka veikalu, nepalaidiet garām bukletu, kas piedāvā daudz izdevīgu cenu un brīnišķīgu atlaižu. Apmeklējiet Mans Buklets katru dienu, lai nepalaistu garām lieliskas akcijas, ko piedāvā jūsu iecienītie mazumtirgotāji.

* Ir spēkā visos Méness Aptieka veikalos
Parādīt vairāk

Preces šajā bukletā

 
 
Donoru kolagēna audu transplantātus izmanto perifēro nervu atjaunošanā, asinsvadu protēzēs un artēriju rekonstrukcijās. Kamēr kolagēna protēzes ir saderīgas ar cilvēka ķermeni, konstatēts, ka dažas ir trombogēnas vai var izraisīt asins sarecēšanu. Kolagēna piedevu loma Kolagēna piedevas vai zāļu formas var palīdzēt ārstēt osteoartrītu – tās palīdz mazināt sāpes un uzlabot locītavu darbību cilvēkiem ar osteoartrītu. Tā kā piedeva tiek absorbēta, kolagēns uzkrājas skrimšļos, kas palīdz atjaunot ārpusšūnu matricu. Kolagēna peptīdi (saukti arī par hidrolizētu kolagēnu), kas ir piedevās, ir atšķirīgi no organismā esošā kolagēna. Tie ir izgatavoti no tām pašām aminoskābēm kā kolagēns, bet mūsu ķermenis tos vieglāk absorbē. Tas ir tāpēc, ka tās ir daudz īsākas aminoskābju ķēdes nekā kolagēns, padarot tās vieglāk absorbējamas mūsu asinīs (t.i., labāk sagremojamas). Vienlaikus, cik daudz piedevu tiek absorbēts un vai šīs aminoskābes liek mērķa orgāniem darboties kā pamatelementi, lai iegūtu vairāk kolagēna, joprojām ir jautājums. Vairāki pētījumi norāda, ka kolagēna piedevu lietošana vairākus mēnešus var uzlabot ādas elastību (t.i., grumbas un raupjumu), kā arī samazināt novecošanās pazīmes. Citi ir pierādījuši, ka kolagēna lietošana var palielināt blīvumu kaulos, kas novājināti ar vecumu, un var samazināt locītavu, muguras un ceļgalu locītavu sāpes. Bet joprojām pieejamo zinātnisko datu ir maz, taču ar cerīgām iezīmēm. Ir skaidrs, ka kolagēns ir vitāli svarīgs katras ķermeņa sistēmas veselībai. Kolagēna peptīdu uzņemšana līdz 10 gramiem (g) dienā varētu palīdzēt uzlabot ādas elastību, mitrināšanu un kolagēna blīvumu. Hidrolizēta kolagēna lietošana, iespējams, var pasargāt arī no ultravioleto (UV) staru izraisītas melasmas (sejas ādas pigmentācijas traucējumiem), iespējams, pateicoties tā antioksidatīvajai iedarbībai. Pētījumā par ceļgalu locītavu sāpēm 12 nedēļas katru die­ nu tika lietoti 5 g kolagēna peptīda. Salīdzinot ar kontroles grupu, kolagēna papildinātā grupa fiziskās slodzes laikā piedzīvoja mazāk locītavu sāpju, iespējams, tāpēc, ka olbaltumvielas veicināja skrimšļa mikrotraumu sadzīšanu un mazināja iekaisumu, kas veicina diskomfortu. Tāpat arī ir dati par sievietēm pēc menopauzes, kurām bija ar vecumu saistīts kaulu minerālā blīvuma samazinājums un kuras vienu gadu saņēma 5 g noteiktu kolagēna peptīdu, tika novērota palielināta kaulu veidošanās mugurkaulā un gūžā. Absorbcija var būt sarežģīta, it īpaši, ja ir runa par milzīgu molekulu, piemēram, dabisko kolagēnu. Mazāki peptīdi var vieglāk iekļūt caur mūsu zarnu barjeru un nonākt asinīs (teorētiski to vajadzētu darīt visiem uztura bagātinātājiem). Organisms teorētiski var izmantot absorbētos kolagēna peptīdus rajonos, kur tas visvairāk nepieciešams. Kā izvairīties no kolagēna samazināšanās Kolagēna samazināšanos veicina vairāki faktori. Liels cukura patēriņš jeb diēta ar augstu cukura līmeni palielina glikācijas ātrumu – procesu, kurā asins cukuri pievienojas olbaltumvielām, veidojot jaunas molekulas, ko sauc par uzlabotas glikācijas galaproduktiem. Savukārt tie bojā blakus esošās olbaltumvielas un var padarīt kolagēnu sausu, trauslu un vāju. Smēķēšana – daudzas tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā gan kolagēnu, gan elastīnu ādā. Nikotīns sašaurina asinsvadus ādas ārējos slāņos, kas apdraud ādas veselību, jo tiek samazināta barības vielu un skābekļa piegāde ādai. Saules gaisma – UV stari saules gaismā izraisa kolagēna ātrāku sadalīšanos, sabojājot kolagēna šķiedras un izraisot patoloģisku elastīna uzkrāšanos (veidojas tā sauktā solārā elastoze). UV stari saules gaismā bojā kolagēnu dermā, un āda nepareizi atjaunojas, veidojot grumbas. Autoimūni traucējumi var radīt autoantivielu pret mērķa kolagēnu veidošanos. Ģenētiskās izmaiņas var ietekmēt ārpusšūnu matricu. Saražotais kolagēns var būt mazāk vai arī tas var būt disfunkcionāls, ar mutācijām skartu struktūru. Novecošanās procesā laika gaitā dabiski izsīkst kolagēna līmenis. To nav iespējams novērst. Smēķēšana un alkohola lietošana arī ir ieradumi, kas saistīti ar pastiprinātu kolagēna zudumu un grumbu veidošanos pierē, starp uzacīm, “vārnu kājiņu” veidošanos un dziļākām “smaida” rievām sejā. Izvairīšanās no tabakas un pārmērīgas saules iedarbības un veselīga uztura un vingrojumu režīma ievērošana var palīdzēt samazināt redzamo novecošanos un aizsargāt kolagēnu, ilgāk saglabājot ādu, kaulus, muskuļus un locītavas veselus. Kā papildināt kolagēna krājumus Daudzu kolagēnu saturošu produktu apraksti, ieskaitot krēmus un pulverus, apgalvo, ka tie atdzīvina ādu, paaugstinot kolagēna līmeni organismā. Tas ir maz ticams, jo kolagēna molekulas ir pārāk lielas, lai tās varētu absorbēt caur ādu. Kolagēns tiek ražots dziļākā ādas slānī dermā jeb ādas saistaudos, un ārīgi lietotam kolagēnam ir ļoti grūti līdz turienei nokļūt. Jebkurš ieguvums, iespējams, saistīts ar šo produktu mitrinošo iedarbību. Tieši kolagēna apjoms netiek palielināts. Pēc 30 gadu vecuma kolagēns pakāpeniski tiek zaudēts arvien vairāk un mūsu spēja ražot augstas kvalitātes kolagēnu samazinās. Taču ir vairāki līdzekļi, kas uzlabo kolagēna ražošanu, tādējādi palīdzot papildināt kolagēna krājumus. Viens no tiem ir retinoīdi vai retinoli, ko bieži pievieno pretnovecošanās krēmiem un serumiem. Retīnskābe un retinols stimulē kolagēna sintēzi ādā, kā arī tādu produktu lietošana, kas satur alfa hidroksiskābes, piemēram, glikolskābi un peptīdus, var stimulēt kolagēna veidošanos. Vairākos veidos iespējams profilaktiski samazināt kolagēna zudumu vai to palēnināt. Veselīgs uzturs var palīdzēt organismam ražot kolagēnu. Uzturvielas, kas var veicināt kolagēna veidošanos, ir prolīns – olu baltumos, gaļā, sierā, sojā un kāpostos; antocianidīni – upenēs, mellenēs, ķiršos un avenēs; C vitamīns – apelsīnos, zemenēs, paprikā un brokoļos; varš – vēžveidīgajos, riekstos, sarkanajā gaļā un nedaudz dzeramā ūdens; A vitamīns sastopams dzīvn­­­ieku izcelsmes pārtikā un augu valsts produktos kā beta karotīns. Diētai, kurā ir daudz svaigu dārzeņu un augļu, ir papildu priekšrocība, nodrošinot antioksidantus, kas aizsargā ķermeni no oksidatīvā stresa, kas var noārdīt kolagēnu. Kā procedūra lāzera terapija var palīdzēt ārstēt strijas, jo tā var stimulēt kolagēna, elastīna un melanīna veidošanos. 5

Méness Aptieka bukleti

Populārākie bukleti